Mūsdienās Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudze jūtami mainās. Notiek baznīcai apkārt esošās teritorijas labiekārtošana.
Atjaunoti sabrukuši palikušo kapu kapakmeņi.
Baznīcas sētu rotā ziedi un klāj krāsainais bruģējums. Ietilpīga un skaisti izkrāsota glābšanas laiva, kā arī īsts batiskafs puikām ļauj justies kā drosmīgiem jūrniekiem.
Draudzes locekļi strādā pie nelielas draudzes mājas tapšanas, jo tā ir ļoti nepieciešama pilnvērtīgai draudzes dzīvei.
Pašā baznīcā notiek rosīgi restaurācijas darbi. Tā ir viena no pirmajām baznīcām Latvijā, uz kuras vizuļo zeltīti krusti un kupoli. Naktī baznīca ir izgaismota.
„Atnes to labāko kā upuri Dievam“
Visos laikos dvēsele, kuru ir skārusi Dieva svētība, cenšas to labāko atdot Dievam. Tagad labdaru, draudzes un svētceļnieku kopējiem spēkiem šī svētvieta ieņem mūsu dzīvē debešķīgas oāzes izskatu.
Jelgavas krievu kultūras biedrība un vietējā tūrisma firma izstrādā ekspozīciju par pareizticīgo baznīcu vēsturi un šodienu. Vietējie gidi un novadpētnieki mēģināja atrast pirmskara dokumentus par aizmigšanas baznīcu, bet tas neizdevās.
2005. gada janvāra vidū, tuvojoties tā Kunga Kristīšanas svētkiem, pateicoties Jelgavas gidu un novadpētnieku sadarbībai, no Mārburgas Herdera institūta atsūtīja trīs unikālas fotogrāfijas, kurās ir redzama aizmigšanas baznīca. Vienā no tām ir uzņemta kapela, ar kuru ir sākusies aizmigšanas baznīcas vēsture. Šo fotogrāfiju uzskata par pašu senāko pirmās kapelas uzņēmumu...
Pateicoties draudzes locekļu iniciatīvai top baznīcas un draudzes šodienai veltīta fotogrāfiju ekspozīcija un fotoalbums.
Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīca ir dzīvs piemineklis daudzām aizgājušajām paaudzēm. Tas ir dzīvs tāpēc, ka ēkas akmeņu dabisko vēsumu sasilda lūgšanas, kas nāk no sirds, svētbilžu lampiņu uguntiņas un ticība tam, ka Dievam nav mirušo, bet Viņa priekšā visi ir dzīvi. Mīlestība un atmiņa ir stiprākas par aizmiršanu, stiprākas par nāvi...